Thursday, August 22, 2019

appamatto ātāpī pahitatto (84 hits): assiduous, ardent, resolute




DN
DN 1, 8. mahāsīhanādasuttaṃ, titthiyaparivāsakathā (DN 8.8), para. 3
alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno kho panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti — abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā kassapo arahataṃ ahosīti.

DN 1, 9. poṭṭhapādasuttaṃ, cittahatthisāriputtaupasampadā (DN 9.8), para. 2
443. alattha kho citto hatthisāriputto bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno kho panāyasmā citto hatthisāriputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto na cirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti — abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā citto hatthisāriputto arahataṃ ahosīti.

DN 2, 3. mahāparinibbānasuttaṃ, subhaddaparibbājakavatthu (DN 16.35), para. 12
atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi — “tenahānanda, subhaddaṃ pabbājehī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. atha kho subhaddo paribbājako āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca — “lābhā vo, āvuso ānanda; suladdhaṃ vo, āvuso ānanda, ye ettha satthu sammukhā antevāsikābhisekena abhisittā”ti. alattha kho subhaddo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno kho panāyasmā subhaddo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — ‘yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti’ tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā subhaddo arahataṃ ahosi. so bhagavato pacchimo sakkhisāvako ahosīti.

DN 3, 3. cakkavattisuttaṃ, metteyyabuddhuppādo (DN 26.10), para. 2
1.8. “atha kho, bhikkhave, saṅkho nāma rājā yo so yūpo raññā mahāpanādena kārāpito. taṃ yūpaṃ ussāpetvā ajjhāvasitvā taṃ datvā vissajjitvā samaṇabrāhmaṇakapaṇaddhikavaṇibbakayācakānaṃ dānaṃ datvā metteyyassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbajissati. so evaṃ pabbajito samāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharissati.

MN
MN 1, 1. mūlapariyāyavaggo, 7. vatthasuttaṃ (MN 7.1), para. 23
8.. evaṃ vutte, sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya — cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca. labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti. alattha kho sundarikabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭhevadhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.

MN 2, 1. gahapativaggo, 7. kukkuravatikasuttaṃ (MN 57.1), para. 12
“sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ ākaṅkhantā upasampadaṃ te cattāro māse parivasanti catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya, ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi. catunnaṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti. alattha kho acelo seniyo kukkuravatiko bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno kho panāyasmā seniyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā seniyo arahataṃ ahosīti.

MN 2, 3. paribbājakavaggo, 3. mahāvacchasuttaṃ (MN 73.1), para. 25
199. atha kho āyasmā vacchagotto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho āyasmā vacchagotto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā vacchagotto arahataṃ ahosi.

MN 2, 3. paribbājakavaggo, 5. māgaṇḍiyasuttaṃ (MN 75.1), para. 25
222. evaṃ vutte, māgaṇḍiyo paribbājako bhagavantaṃ etadavoca — “abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama! seyyathāpi, bho gotama, nikkujjitaṃ vā ukkujjeyya, paṭicchannaṃ vā vivareyya, mūḷhassa vā maggaṃ ācikkheyya, andhakāre vā telapajjotaṃ dhāreyya — cakkhumanto rūpāni dakkhantīti; evamevaṃ bhotā gotamena anekapariyāyena dhammo pakāsito. esāhaṃ bhavantaṃ gotamaṃ saraṇaṃ gacchāmi dhammañca bhikkhusaṅghañca . labheyyāhaṃ bhoto gotamassa santike pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti. “yo kho, māgaṇḍiya, aññatitthiyapubbo imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhati pabbajjaṃ, ākaṅkhati upasampadaṃ, so cattāro māse parivasati; catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti, upasampādenti bhikkhubhāvāya. api ca mettha puggalavemattatā viditā”ti. “sace, bhante, aññatitthiyapubbā imasmiṃ dhammavinaye ākaṅkhantā pabbajjaṃ, ākaṅkhantā upasampadaṃ cattāro māse parivasanti, catunnaṃ māsānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājenti upasampādenti bhikkhubhāvāya; ahaṃ cattāri vassāni parivasissāmi, catunnaṃ vassānaṃ accayena āraddhacittā bhikkhū pabbājentu, upasampādentu bhikkhubhāvāyā”ti . alattha kho māgaṇḍiyo paribbājako bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno kho panāyasmā māgaṇḍiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā māgaṇḍiyo arahataṃ ahosīti.

MN 2, 4. rājavaggo, 2. raṭṭhapālasuttaṃ (MN 82.1), para. 7
299. atha kho raṭṭhapālo kulaputto uṭṭhahitvā balaṃ gāhetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavantaṃ etadavoca — “anuññāto ahaṃ, bhante, mātāpitūhi agārasmā anagāriyaṃ pabbajjāya. pabbājetu maṃ bhagavā”ti. alattha kho raṭṭhapālo kulaputto bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. atha kho bhagavā acirūpasampanne āyasmante raṭṭhapāle aḍḍhamāsūpasampanne thullakoṭṭhike yathābhirantaṃ viharitvā yena sāvatthi tena cārikaṃ pakkāmi. anupubbena cārikaṃ caramāno yena sāvatthi tadavasari. tatra sudaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho āyasmā raṭṭhapālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā raṭṭhapālo arahataṃ ahosi.

MN 2, 4. rājavaggo, 6. aṅgulimālasuttaṃ (MN 86.1), para. 32
atha kho āyasmā aṅgulimālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā aṅgulimālo arahataṃ ahosi.

MN 2, 5. brāhmaṇavaggo, 2. selasuttaṃ (MN 92.1), para. 59
atha kho āyasmā selo sapariso eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā selo sapariso arahataṃ ahosi. atha kho āyasmā selo sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi —

MN 3, 3. suññatavaggo, 4. bākulasuttaṃ (MN 124.1), para. 12
212. “labheyyāhaṃ, āvuso bākula, imasmiṃ dhammavinaye pabbajjaṃ, labheyyaṃ upasampadan”ti. alattha kho acelakassapo imasmiṃ dhammavinaye pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā kassapo arahataṃ ahosi.

MN 3, 3. suññatavaggo, 5. dantabhūmisuttaṃ (MN 125.1), para. 2
“sutaṃ metaṃ, bho aggivessana — ‘idha bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa ekaggatan’ti. ‘evametaṃ, rājakumāra, evametaṃ, rājakumāra. idha bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa ekaggatan’ti. ‘sādhu me bhavaṃ aggivessano yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ desetū’ti. ‘na kho te ahaṃ, rājakumāra, sakkomi yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ desetuṃ. ahañca hi te, rājakumāra, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ deseyyaṃ, tvañca me bhāsitassa atthaṃ na ājāneyyāsi; so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. ‘desetu me bhavaṃ aggivessano yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ. appevanāmāhaṃ bhoto aggivessanassa bhāsitassa atthaṃ ājāneyyan’ti. ‘deseyyaṃ kho te ahaṃ, rājakumāra, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ. sace me tvaṃ bhāsitassa atthaṃ ājāneyyāsi, iccetaṃ kusalaṃ; no ce me tvaṃ bhāsitassa atthaṃ ājāneyyāsi, yathāsake tiṭṭheyyāsi, na maṃ tattha uttariṃ paṭipuccheyyāsī’ti. ‘desetu me bhavaṃ aggivessano yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ. sace ahaṃ bhoto aggivessanassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmi, iccetaṃ kusalaṃ; no ce ahaṃ bhoto aggivessanassa bhāsitassa atthaṃ ājānissāmi, yathāsake tiṭṭhissāmi, nāhaṃ tattha bhavantaṃ aggivessanaṃ uttariṃ paṭipucchissāmī’”ti.

MN 3, 3. suññatavaggo, 5. dantabhūmisuttaṃ (MN 125.1), para. 3
214. atha kho aciravato samaṇuddeso jayasenassa rājakumārassa yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ desesi. evaṃ vutte, jayaseno rājakumāro aciravataṃ samaṇuddesaṃ etadavoca — “aṭṭhānametaṃ, bho aggivessana, anavakāso yaṃ bhikkhu appamatto ātāpī pahitatto viharanto phuseyya cittassa ekaggatan”ti. atha kho jayaseno rājakumāro aciravatassa samaṇuddesassa aṭṭhānatañca anavakāsatañca pavedetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi.

MN 3, 3. suññatavaggo, 8. upakkilesasuttaṃ (MN 128.1), para. 38
“so kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṃ. so kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānan’ti? tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘amanasikāro kho me udapādi, amanasikārādhikaraṇañca pana me samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati na amanasikāro’”ti.

MN 3, 3. suññatavaggo, 8. upakkilesasuttaṃ (MN 128.1), para. 47
“so kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi dassanañca rūpānaṃ. so kho pana me obhāso nacirasseva antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. tassa mayhaṃ anuruddhā etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo yena me obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānan’ti. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘atinijjhāyitattaṃ kho me rūpānaṃ udapādi, atinijjhāyitattādhikaraṇañca pana me rūpānaṃ samādhi cavi. samādhimhi cute obhāso antaradhāyati dassanañca rūpānaṃ. sohaṃ tathā karissāmi yathā me puna na vicikicchā uppajjissati, na amanasikāro, na thinamiddhaṃ, na chambhitattaṃ, na uppilaṃ, na duṭṭhullaṃ, na accāraddhavīriyaṃ, na atilīnavīriyaṃ, na abhijappā, na nānattasaññā, na atinijjhāyitattaṃ rūpāna’n”ti.

MN 3, 3. suññatavaggo, 8. upakkilesasuttaṃ (MN 128.1), para. 49
243. “so kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañhi kho sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi; rūpāni hi kho passāmi, na ca obhāsaṃ sañjānāmi — ‘kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindivaṃ’ . tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo yvāhaṃ obhāsañhi kho sañjānāmi na ca rūpāni passāmi; rūpāni hi kho passāmi na ca obhāsaṃ sañjānāmi — kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindivan’ti. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘yasmiñhi kho ahaṃ samaye rūpanimittaṃ amanasikaritvā obhāsanimittaṃ manasi karomi, obhāsañhi kho tasmiṃ samaye sañjānāmi, na ca rūpāni passāmi. yasmiṃ panāhaṃ samaye obhāsanimittaṃ amanasikaritvā rūpanimittaṃ manasi karomi, rūpāni hi kho tasmiṃ samaye passāmi na ca obhāsaṃ sañjānāmi — kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindiva’n”ti.

MN 3, 3. suññatavaggo, 8. upakkilesasuttaṃ (MN 128.1), para. 50
“so kho ahaṃ, anuruddhā, appamatto ātāpī pahitatto viharanto parittañceva obhāsaṃ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi; appamāṇañceva obhāsaṃ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi — kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindivaṃ. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘ko nu kho hetu ko paccayo yvāhaṃ parittañceva obhāsaṃ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi; appamāṇañceva obhāsaṃ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi — kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindivan’ti. tassa mayhaṃ, anuruddhā, etadahosi — ‘yasmiṃ kho me samaye paritto samādhi hoti, parittaṃ me tasmiṃ samaye cakkhu hoti. sohaṃ parittena cakkhunā parittañceva obhāsaṃ sañjānāmi, parittāni ca rūpāni passāmi. yasmiṃ pana me samaye appamāṇo samādhi hoti, appamāṇaṃ me tasmiṃ samaye cakkhu hoti. sohaṃ appamāṇena cakkhunā appamāṇañceva obhāsaṃ sañjānāmi, appamāṇāni ca rūpāni passāmi — kevalampi rattiṃ, kevalampi divaṃ, kevalampi rattindiva’n”ti.

MN 3, 5. saḷāyatanavaggo, 3. puṇṇovādasuttaṃ (MN 145.1), para. 1
395. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho āyasmā puṇṇo sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu maṃ, bhante, bhagavā saṃkhittena ovādena ovadatu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “tena hi, puṇṇa, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā puṇṇo bhagavato paccassosi. bhagavā etadavoca --

SN
SN 1, 4. mārasaṃyuttaṃ, 3. tatiyavaggo, 2. samiddhisuttaṃ (SN 4.22), para. 1
158. ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati silāvatiyaṃ. tena kho pana samayena āyasmā samiddhi bhagavato avidūre appamatto ātāpī pahitatto viharati. atha kho āyasmato samiddhissa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi — “lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me satthā arahaṃ sammāsambuddho. lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yvāhaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me sabrahmacārino sīlavanto kalyāṇadhammā”ti. atha kho māro pāpimā āyasmato samiddhissa cetasā cetoparivitakkamaññāya yenāyasmā samiddhi tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmato samiddhissa avidūre mahantaṃ bhayabheravaṃ saddamakāsi, apissudaṃ pathavī maññe undrīyati.

SN 1, 4. mārasaṃyuttaṃ, 3. tatiyavaggo, 2. samiddhisuttaṃ (SN 4.22), para. 2
atha kho āyasmā samiddhi yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno āyasmā samiddhi bhagavantaṃ etadavoca — “idhāhaṃ, bhante, bhagavato avidūre appamatto ātāpī pahitatto viharāmi. tassa mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi — ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me satthā arahaṃ sammāsambuddho. lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yvāhaṃ evaṃ svākkhāte dhammavinaye pabbajito. lābhā vata me, suladdhaṃ vata me, yassa me sabrahmacārino sīlavanto kalyāṇadhammā’ti. tassa mayhaṃ, bhante, avidūre mahābhayabheravasaddo ahosi, apissudaṃ pathavī maññe undrīyatī”ti.

SN 1, 4. mārasaṃyuttaṃ, 3. tatiyavaggo, 2. samiddhisuttaṃ (SN 4.22), para. 3
“nesā, samiddhi, pathavī undrīyati. māro eso pāpimā tuyhaṃ vicakkhukammāya āgato. gaccha tvaṃ, samiddhi, tattheva appamatto ātāpī pahitatto viharāhī”ti. “evaṃ, bhante”ti kho āyasmā samiddhi bhagavato paṭissutvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. dutiyampi kho āyasmā samiddhi tattheva appamatto ātāpī pahitatto vihāsi. dutiyampi kho āyasmato samiddhissa rahogatassa paṭisallīnassa . pe . dutiyampi kho māro pāpimā āyasmato samiddhissa cetasā cetoparivitakkamaññāya . pe . apissudaṃ pathavī maññe undrīyati. atha kho āyasmā samiddhi māraṃ pāpimantaṃ gāthāya ajjhabhāsi —

SN 1, 4. mārasaṃyuttaṃ, 3. tatiyavaggo, 3. godhikasuttaṃ (SN 4.23), para. 1
159. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. tena kho pana samayena āyasmā godhiko isigilipasse viharati kāḷasilāyaṃ. atha kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṃ cetovimuttiṃ phusi. atha kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi . dutiyampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṃ cetovimuttiṃ phusi. dutiyampi kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. tatiyampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṃ cetovimuttiṃ phusi. tatiyampi kho āyasmā godhiko tamhā . pe . parihāyi. catutthampi kho āyasmā godhiko appamatto . pe . vimuttiṃ phusi . catutthampi kho āyasmā godhiko tamhā . pe . parihāyi. pañcamampi kho āyasmā godhiko . pe . cetovimuttiṃ phusi. pañcamampi kho āyasmā . pe . vimuttiyā parihāyi. chaṭṭhampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṃ cetovimuttiṃ phusi. chaṭṭhampi kho āyasmā godhiko tamhā sāmayikāya cetovimuttiyā parihāyi. sattamampi kho āyasmā godhiko appamatto ātāpī pahitatto viharanto sāmayikaṃ cetovimuttiṃ phusi.

SN 1, 6. brahmasaṃyuttaṃ, 1. paṭhamavaggo, 3. brahmadevasuttaṃ (SN 6.3), para. 2
atha kho āyasmā brahmadevo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā brahmadevo arahataṃ ahosi.

SN 1, 7. brāhmaṇasaṃyuttaṃ, 1. arahantavaggo, 1. dhanañjānīsuttaṃ (SN 7.1), para. 13
alattha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.

SN 1, 7. brāhmaṇasaṃyuttaṃ, 1. arahantavaggo, 2. akkosasuttaṃ (SN 7.2), para. 13
alattha kho akkosakabhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno kho panāyasmā akkosakabhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.

SN 1, 7. brāhmaṇasaṃyuttaṃ, 1. arahantavaggo, 10. bahudhītarasuttaṃ (SN 7.10), para. 31
alattha kho bhāradvājagotto brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.

SN 2, 1. nidānasaṃyuttaṃ, 2. āhāravaggo, 7. acelakassapasuttaṃ (SN 12.17), para. 9
alattha kho acelo kassapo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno ca panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā kassapo arahataṃ ahosīti. sattamaṃ.

SN 2, 7. rāhulasaṃyuttaṃ, 1. paṭhamavaggo, 1. cakkhusuttaṃ (SN 18.1), para. 1
188. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho āyasmā rāhulo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rāhulo bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

SN 3, 1. khandhasaṃyuttaṃ, 4. natumhākaṃvaggo, 3. aññatarabhikkhusuttaṃ (SN 22.35), para. 1
35. sāvatthinidānaṃ. atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu; yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho, appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “yaṃ kho, bhikkhu, anuseti, tena saṅkhaṃ gacchati; yaṃ nānuseti, na tena saṅkhaṃ gacchatī”ti. “aññātaṃ, bhagavā; aññātaṃ, sugatā”ti.

SN 3, 1. khandhasaṃyuttaṃ, 4. natumhākaṃvaggo, 3. aññatarabhikkhusuttaṃ (SN 22.35), para. 5
atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. tatiyaṃ.

SN 3, 1. khandhasaṃyuttaṃ, 4. natumhākaṃvaggo, 4. dutiyāññatarabhikkhusuttaṃ (SN 22.36), para. 1
36. sāvatthinidānaṃ . atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā . pe . ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “yaṃ kho, bhikkhu, anuseti taṃ anumīyati; yaṃ anumīyati tena saṅkhaṃ gacchati. yaṃ nānuseti na taṃ anumīyati; yaṃ nānumīyati na tena saṅkhaṃ gacchatī”ti. “aññātaṃ, bhagavā; aññātaṃ, sugatā”ti.

SN 3, 1. khandhasaṃyuttaṃ, 7. arahantavaggo, 1. upādiyamānasuttaṃ (SN 22.63), para. 1
63. evaṃ me sutaṃ — ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “upādiyamāno kho, bhikkhu, baddho mārassa; anupādiyamāno mutto pāpimato”ti. “aññātaṃ bhagavā, aññātaṃ sugatā”ti.

SN 3, 1. khandhasaṃyuttaṃ, 7. arahantavaggo, 1. upādiyamānasuttaṃ (SN 22.63), para. 4
atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. paṭhamaṃ.

SN 3, 1. khandhasaṃyuttaṃ, 15. diṭṭhivaggo, 10. ānandasuttaṃ (SN 22.159), para. 1
159. sāvatthinidānaṃ . atha kho āyasmā ānando yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā . pe . bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

SN 3, 2. rādhasaṃyuttaṃ, 3. āyācanavaggo, 1-11. mārādisuttaekādasakaṃ (SN 23.23), para. 1
182. sāvatthinidānaṃ . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

SN 3, 2. rādhasaṃyuttaṃ, 3. āyācanavaggo, 12. nirodhadhammasuttaṃ (SN 23.24), para. 1
193. sāvatthinidānaṃ. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 7. migajālavaggo, 2. dutiyamigajālasuttaṃ (SN 35.47), para. 1
64. atha kho āyasmā migajālo yena bhagavā tenupasaṅkami . pe . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā migajālo bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 7. migajālavaggo, 2. dutiyamigajālasuttaṃ (SN 35.47), para. 4
atha kho āyasmā migajālo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho āyasmā migajālo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharato nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā migajālo arahataṃ ahosīti. dutiyaṃ.

SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 8. gilānavaggo, 3. rādhāniccasuttaṃ (SN 35.59), para. 1
76. atha kho āyasmā rādho . pe . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā rādho bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “yaṃ kho, rādha, aniccaṃ tatra te chando pahātabbo. kiñca, rādha, aniccaṃ tatra te chando pahātabbo? cakkhu aniccaṃ, rūpā aniccā, cakkhuviññāṇaṃ. cakkhusamphasso. yampidaṃ cakkhusamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ. tatra te chando pahātabbo . pe . jivhā. kāyo. mano anicco. tatra te chando pahātabbo. dhammā. manoviññāṇaṃ. manosamphasso. yampidaṃ manosamphassapaccayā uppajjati vedayitaṃ sukhaṃ vā dukkhaṃ vā adukkhamasukhaṃ vā tampi aniccaṃ. tatra te chando pahātabbo. yaṃ kho, rādha, aniccaṃ tatra te chando pahātabbo”ti. tatiyaṃ.

SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 9. channavaggo, 3. saṃkhittadhammasuttaṃ (SN 35.69), para. 1
86. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 9. channavaggo, 5. puṇṇasuttaṃ (SN 35.71), para. 1
88. atha kho āyasmā puṇṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā . pe . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā puṇṇo bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 9. channavaggo, 6. bāhiyasuttaṃ (SN 35.72), para. 1
89. atha kho āyasmā bāhiyo yena bhagavā tenupasaṅkami . pe . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bāhiyo bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 9. channavaggo, 6. bāhiyasuttaṃ (SN 35.72), para. 16
atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā bāhiyo arahataṃ ahosīti. chaṭṭhaṃ.

SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 10. saḷavaggo, 2. mālukyaputtasuttaṃ (SN 35.78), para. 1
95. atha kho āyasmā mālukyaputto yena bhagavā tenupasaṅkami . pe . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā mālukyaputto bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 10. saḷavaggo, 2. mālukyaputtasuttaṃ (SN 35.78), para. 84
atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṃ ahosīti. dutiyaṃ.

SN 4, 1. saḷāyatanasaṃyuttaṃ, 16. nandikkhayavaggo, 7. koṭṭhikāniccasuttaṃ (SN 35.145), para. 1
162. atha kho āyasmā mahākoṭṭhiko yena bhagavā tenupasaṅkami . pe . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā koṭṭhiko bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti.

SN 4, 7. cittasaṃyuttaṃ, 9. acelakassapasuttaṃ (SN 41.9), para. 3
atha kho citto gahapati acelaṃ kassapaṃ ādāya yena therā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā there bhikkhū etadavoca — “ayaṃ, bhante, acelo kassapo amhākaṃ purāṇagihisahāyo. imaṃ therā pabbājentu upasampādentu. ahamassa ussukkaṃ karissāmi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānan”ti. alattha kho acelo kassapo imasmiṃ dhammavinaye pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno ca panāyasmā kassapo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā kassapo arahataṃ ahosīti. navamaṃ.

SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 1. ambapālivaggo, 3. bhikkhusuttaṃ (SN 47.3), para. 1
369. ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “evameva panidhekacce moghapurisā mañceva ajjhesanti, dhamme ca bhāsite mameva anubandhitabbaṃ maññantī”ti. “desetu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ, desetu sugato saṃkhittena dhammaṃ. appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa atthaṃ jāneyyaṃ, appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti. “tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? sīlañca suvisuddhaṃ, diṭṭhi ca ujukā. yato kho te, bhikkhu, sīlañca suvisuddhaṃ bhavissati diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne tividhena bhāveyyāsi.

SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 1. ambapālivaggo, 3. bhikkhusuttaṃ (SN 47.3), para. 3
atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati . “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. tatiyaṃ.

SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 2. nālandavaggo, 5. bāhiyasuttaṃ (SN 47.15), para. 1
381. sāvatthinidānaṃ . atha kho āyasmā bāhiyo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. ekamantaṃ nisinno kho āyasmā bāhiyo bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “tasmātiha tvaṃ, bāhiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? sīlañca suvisuddhaṃ, diṭṭhi ca ujukā. yato ca kho te, bāhiya, sīlañca suvisuddhaṃ bhavissati, diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṃ, bāhiya, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi”.

SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 2. nālandavaggo, 5. bāhiyasuttaṃ (SN 47.15), para. 3
atha kho āyasmā bāhiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho āyasmā bāhiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi . “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā bāhiyo arahataṃ ahosīti. pañcamaṃ.

SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 2. nālandavaggo, 6. uttiyasuttaṃ (SN 47.16), para. 1
382. sāvatthinidānaṃ. atha kho āyasmā uttiyo yena bhagavā tenupasaṅkami . pe . ekamantaṃ nisinno kho āyasmā uttiyo bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “tasmātiha tvaṃ, uttiya, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? sīlañca suvisuddhaṃ, diṭṭhi ca ujukā. yato ca kho te, uttiya, sīlañca suvisuddhaṃ bhavissati, diṭṭhi ca ujukā, tato tvaṃ, uttiya, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi”.

SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 2. nālandavaggo, 6. uttiyasuttaṃ (SN 47.16), para. 3
atha kho āyasmā uttiyo bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho āyasmā uttiyo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā uttiyo arahataṃ ahosīti. chaṭṭhaṃ.

SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 5. amatavaggo, 6. pātimokkhasaṃvarasuttaṃ (SN 47.46), para. 2
“sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? idha tvaṃ, bhikkhu, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharāhi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhassu sikkhāpadesu. yato kho tvaṃ, bhikkhu, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharissasi ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhissu sikkhāpadesu; tato tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi”.

SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 5. amatavaggo, 6. pātimokkhasaṃvarasuttaṃ (SN 47.46), para. 4
atha kho so bhikkhu bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. chaṭṭhaṃ.

SN 5, 3. satipaṭṭhānasaṃyuttaṃ, 5. amatavaggo, 7. duccaritasuttaṃ (SN 47.47), para. 1
413. atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami . pe . “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “tasmātiha tvaṃ, bhikkhu, ādimeva visodhehi kusalesu dhammesu. ko cādi kusalānaṃ dhammānaṃ? idha tvaṃ, bhikkhu, kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāvessasi. vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāvessasi. manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāvessasi. yato kho tvaṃ, bhikkhu, kāyaduccaritaṃ pahāya kāyasucaritaṃ bhāvessasi, vacīduccaritaṃ pahāya vacīsucaritaṃ bhāvessasi, manoduccaritaṃ pahāya manosucaritaṃ bhāvessasi, tato tvaṃ, bhikkhu, sīlaṃ nissāya sīle patiṭṭhāya cattāro satipaṭṭhāne bhāveyyāsi”.

AN
AN 3, 3. tatiyapaṇṇāsakaṃ, (13) 3. kusināravaggo, 8. dutiyānuruddhasuttaṃ (AN 3.131), para. 3
atha kho āyasmā anuruddho aparena samayena ime tayo dhamme pahāya, ime tayo dhamme amanasikaritvā amatāya dhātuyā cittaṃ upasaṃhari . atha kho āyasmā anuruddho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā anuruddho arahataṃ ahosīti. aṭṭhamaṃ.

AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (26) 6. abhiññāvaggo, 4. mālukyaputtasuttaṃ (AN 4.257), para. 2
“sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “ettha idāni, mālukyaputta, kiṃ dahare bhikkhū vakkhāma; yatra hi nāma tvaṃ jiṇṇo vuddho mahallako tathāgatassa saṃkhittena ovādaṃ yācasī”ti! “desetu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ; desetu sugato saṃkhittena dhammaṃ. appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa atthaṃ ājāneyyaṃ; appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti.

AN 4, 5. pañcamapaṇṇāsakaṃ, (26) 6. abhiññāvaggo, 4. mālukyaputtasuttaṃ (AN 4.257), para. 4
atha kho āyasmā mālukyaputto bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho āyasmā mālukyaputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā mālukyaputto arahataṃ ahosīti. catutthaṃ.

AN 5, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, (6) 1. nīvaraṇavaggo, 6. upajjhāyasuttaṃ (AN 5.56), para. 4
atha kho so bhikkhu bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro pana so bhikkhu arahataṃ ahosi.

AN 5, 4. catutthapaṇṇāsakaṃ, (18) 3. upāsakavaggo, 10. gavesīsuttaṃ (AN 5.180), para. 7
“atha kho, ānanda, gavesī upāsako yena kassapo bhagavā arahaṃ sammāsambuddho tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kassapaṃ bhagavantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ etadavoca — ‘labheyyāhaṃ, bhante, bhagavato santike pabbajjaṃ labheyyaṃ upasampadan’ti. alattha kho, ānanda, gavesī upāsako kassapassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno kho panānanda, gavesī bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. ‘khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā’ti abbhaññāsi. aññataro ca panānanda, gavesī bhikkhu arahataṃ ahosi.

AN 6, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, 6. mahāvaggo, 1. soṇasuttaṃ (AN 6.55), para. 8
atha kho āyasmā soṇo aparena samayena vīriyasamathaṃ adhiṭṭhāsi, indriyānañca samataṃ paṭivijjhi, tattha ca nimittaṃ aggahesi. atha kho āyasmā soṇo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anāgāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā soṇo arahataṃ ahosi.

AN 6, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, 6. mahāvaggo, 6. hatthisāriputtasuttaṃ (AN 6.60), para. 11
atha kho citto hatthisāriputto nacirasseva kesamassuṃ ohāretvā kāsāyāni vatthāni acchādetvā agārasmā anagāriyaṃ pabbaji. atha kho āyasmā citto hatthisāriputto eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā citto hatthisāriputto arahataṃ ahosīti. chaṭṭhaṃ.

AN 7, 8. vinayavaggo, 9. satthusāsanasuttaṃ (AN 7.83), para. 2
“sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “ye kho tvaṃ, upāli, dhamme jāneyyāsi — ‘ime dhammā na ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’ti; ekaṃsena, upāli, dhāreyyāsi — ‘neso dhammo neso vinayo netaṃ satthusāsanan’ti. ye ca kho tvaṃ, upāli, dhamme jāneyyāsi — ‘ime dhammā ekantanibbidāya virāgāya nirodhāya upasamāya abhiññāya sambodhāya nibbānāya saṃvattantī’ti; ekaṃsena, upāli, dhāreyyāsi — ‘eso dhammo eso vinayo etaṃ satthusāsana’n”ti. navamaṃ.

AN 8, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 3. gahapativaggo, 10. anuruddhamahāvitakkasuttaṃ (AN 8.30), para. 23
atha kho āyasmā anuruddho āyatikampi vassāvāsaṃ tattheva cetīsu pācīnavaṃsadāye vihāsi. atha kho āyasmā anuruddho eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā anuruddho arahataṃ ahosīti. atha kho āyasmā anuruddho arahattappatto tāyaṃ velāyaṃ imā gāthāyo abhāsi —

AN 8, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, (7) 2. bhūmicālavaggo, 3. saṃkhittasuttaṃ (AN 8.63), para. 1
63. atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami . pe . ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca — “sādhu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ desetu, yamahaṃ bhagavato dhammaṃ sutvā eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto vihareyyan”ti. “evamevaṃ panidhekacce moghapurisā mamaññeva ajjhesanti. dhamme ca bhāsite mamaññeva anubandhitabbaṃ maññantī”ti. “desetu me, bhante, bhagavā saṃkhittena dhammaṃ, desetu sugato saṃkhittena dhammaṃ. appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa atthaṃ ājāneyyaṃ, appeva nāmāhaṃ bhagavato bhāsitassa dāyādo assan”ti. “tasmātiha te, bhikkhu evaṃ sikkhitabbaṃ — ‘ajjhattaṃ me cittaṃ ṭhitaṃ bhavissati susaṇṭhitaṃ, na ca uppannā pāpakā akusalā dhammā cittaṃ pariyādāya ṭhassantī’ti. evañhi te, bhikkhu, sikkhitabbaṃ”.

AN 8, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, (7) 2. bhūmicālavaggo, 3. saṃkhittasuttaṃ (AN 8.63), para. 11
atha kho so bhikkhu bhagavatā iminā ovādena ovadito uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. atha kho so bhikkhu eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca pana so bhikkhu arahataṃ ahosīti. tatiyaṃ.

AN 8, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, (7) 2. bhūmicālavaggo, 4. gayāsīsasuttaṃ (AN 8.64), para. 3
“so kho ahaṃ, bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi; no ca kho tāhi devatāhi saddhiṃ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṃ samāpajjāmi.

AN 8, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, (7) 2. bhūmicālavaggo, 4. gayāsīsasuttaṃ (AN 8.64), para. 5
“so kho ahaṃ, bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiṃ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṃ samāpajjāmi; no ca kho tā devatā jānāmi — imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyāti.

AN 8, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, (7) 2. bhūmicālavaggo, 4. gayāsīsasuttaṃ (AN 8.64), para. 7
“so kho ahaṃ, bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiṃ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṃ samāpajjāmi, tā ca devatā jānāmi — ‘imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyā’ti; no ca kho tā devatā jānāmi — ‘imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha upapannā’ti . pe . tā ca devatā jānāmi — ‘imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha upapannā’ti; no ca kho tā devatā jānāmi — ‘imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvediniyo’ti . pe . tā ca devatā jānāmi — ‘imā devatā imassa kammassa vipākena evamāhārā evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvediniyo’ti; no ca kho tā devatā jānāmi — ‘imā devatā evaṃdīghāyukā evaṃciraṭṭhitikā’ti . pe . tā ca devatā jānāmi — ‘imā devatā evaṃdīghāyukā evaṃciraṭṭhitikā’ti; no ca kho tā devatā jānāmi yadi vā me imāhi devatāhi saddhiṃ sannivutthapubbaṃ yadi vā na sannivutthapubbanti.

AN 8, 2. dutiyapaṇṇāsakaṃ, (7) 2. bhūmicālavaggo, 4. gayāsīsasuttaṃ (AN 8.64), para. 9
“so kho ahaṃ, bhikkhave, aparena samayena appamatto ātāpī pahitatto viharanto obhāsañceva sañjānāmi, rūpāni ca passāmi, tāhi ca devatāhi saddhiṃ santiṭṭhāmi sallapāmi sākacchaṃ samāpajjāmi, tā ca devatā jānāmi — ‘imā devatā amukamhā vā amukamhā vā devanikāyā’ti, tā ca devatā jānāmi — ‘imā devatā imassa kammassa vipākena ito cutā tattha upapannā’ti, tā ca devatā jānāmi — ‘imā devatā evamāhārā evaṃsukhadukkhappaṭisaṃvediniyo’ti, tā ca devatā jānāmi — ‘imā devatā evaṃdīghāyukā evaṃciraṭṭhitikā’ti, tā ca devatā jānāmi yadi vā me devatāhi saddhiṃ sannivutthapubbaṃ yadi vā na sannivutthapubbanti.

AN 10, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 5. akkosavaggo, 6. sakkasuttaṃ (AN 10.46), para. 7
“idha pana vo, sakkā, mama sāvako dasa vassāni appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya. so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. tiṭṭhantu, sakkā, dasa vassāni.

AN 10, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 5. akkosavaggo, 6. sakkasuttaṃ (AN 10.46), para. 8
idha mama sāvako nava vassāni. aṭṭha vassāni. satta vassāni. cha vassāni. pañca vassāni cattāri vassāni. tīṇi vassāni. dve vassāni. ekaṃ vassaṃ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. tiṭṭhatu, sakkā, ekaṃ vassaṃ.

AN 10, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 5. akkosavaggo, 6. sakkasuttaṃ (AN 10.46), para. 9
idha mama sāvako dasa māse appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. tiṭṭhantu, sakkā, dasa māsā.

AN 10, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 5. akkosavaggo, 6. sakkasuttaṃ (AN 10.46), para. 10
idha mama sāvako nava māse. aṭṭha māse. satta māse. cha māse. pañca māse. cattāro māse. tayo māse. dve māse. ekaṃ māsaṃ. aḍḍhamāsaṃ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. tiṭṭhatu, sakkā, aḍḍhamāso.

AN 10, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 5. akkosavaggo, 6. sakkasuttaṃ (AN 10.46), para. 11
idha mama sāvako dasa rattindive appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. tiṭṭhantu, sakkā, dasa rattindivā.

AN 10, 1. paṭhamapaṇṇāsakaṃ, 5. akkosavaggo, 6. sakkasuttaṃ (AN 10.46), para. 12
idha mama sāvako nava rattindive. aṭṭha rattindive. satta rattindive. cha rattindive. pañca rattindive. cattāro rattindive. tayo rattindive. dve rattindive. ekaṃ rattindivaṃ appamatto ātāpī pahitatto viharanto yathā mayānusiṭṭhaṃ tathā paṭipajjamāno satampi vassāni satampi vassasatāni satampi vassasahassāni ekantasukhappaṭisaṃvedī vihareyya, so ca khvassa sakadāgāmī vā anāgāmī vā apaṇṇakaṃ vā sotāpanno. tesaṃ vo, sakkā, alābhā tesaṃ dulladdhaṃ, ye tumhe evaṃ sokasabhaye jīvite maraṇasabhaye jīvite appekadā aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasatha, appekadā na upavasathā”ti. “ete mayaṃ, bhante, ajjatagge aṭṭhaṅgasamannāgataṃ uposathaṃ upavasissāmā”ti. chaṭṭhaṃ.

KN
KN Ud, 3. nandavaggo, 2. nandasuttaṃ (KN 3.22), para. 14
atha kho āyasmā nando sahāyakānaṃ bhikkhūnaṃ bhatakavādena ca upakkitakavādena ca aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro kho panāyasmā nando arahataṃ ahosi.

KN Sn, 1. uragavaggo, 4. kasibhāradvājasuttaṃ (KN 5.4), para. 30
alattha kho kasibhāradvājo brāhmaṇo bhagavato santike pabbajjaṃ, alattha upasampadaṃ. acirūpasampanno kho panāyasmā bhāradvājo eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasseva — yassatthāya kulaputtā sammadeva agārasmā anagāriyaṃ pabbajanti, tadanuttaraṃ — brahmacariyapariyosānaṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja vihāsi. “khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyā”ti abbhaññāsi. aññataro ca panāyasmā bhāradvājo arahataṃ ahosīti.

KN Sn, 3. mahāvaggo, 7. selasuttaṃ (KN 5.33), para. 81
atha kho bhagavā keṇiyaṃ jaṭilaṃ imāhi gāthāhi anumoditvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. atha kho āyasmā selo sapariso eko vūpakaṭṭho appamatto ātāpī pahitatto viharanto nacirasse . pe . aññataro kho panāpasmā selo sapariso arahataṃ ahosi.

KN Nidd I, 16. sāriputtasuttaniddeso, para. 53
kathaṃ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko? so evaṃ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle mahāpadhānaṃ padahanto māraṃ sasenaṃ kaṇhaṃ namuciṃ pamattabandhuṃ vidhamitvā taṇhājāliniṃ visaritaṃ visattikaṃ pajahasi vinodesi byantiṃ akāsi anabhāvaṃ gamesi.

KN Nidd II, pārāyanavaggo, pārāyanavagganiddeso, 18. pārāyanānugītigāthāniddeso, para. 61
kathaṃ bhagavā taṇhāya pahānaṭṭhena eko? so evaṃ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle mahāpadhānaṃ padahanto māraṃ sasenaṃ kaṇhaṃ namuciṃ pamattabandhuṃ vidhamitvā taṇhājāliniṃ visaṭaṃ visattikaṃ pajahi vinodesi byantīakāsi anabhāvaṃ gamesi.

KN Nidd II, khaggavisāṇasutto, paṭhamavaggo, para. 10
kathaṃ so paccekasambuddho taṇhāya pahānaṭṭhena eko? so evaṃ eko adutiyo appamatto ātāpī pahitatto viharanto mahāpadhānaṃ padahanto māraṃ sasenakaṃ namuciṃ kaṇhaṃ pamattabandhuṃ vidhametvā ca taṇhājāliniṃ visaritaṃ visattikaṃ pajahi vinodesi byantīakāsi anabhāvaṃgamesi. 

No comments:

Post a Comment